Apkārt Latvijai vijas 1836 ceļš, kas simboliski sadalīts četros posmos: Leišmalīte, Māras ceļš, Piejūra un Ziemeļmeita. Māras ceļš ved no Pededzes līdz Demenei, tas sākas Viļakas novadā, un plūst līdz Leišmalītes ceļam Daugavpils novadā. Māras ceļš 1836 gājējiem ir īpaši mīļš, jo ikviens vēlas izbaudīt izslavēto Latgales iedzīvotāju viesmīlību, pārliecināties par to, vai tā patiešām ir zilo ezeru zeme un ieklausīties Latgolas skanīgajā dialektā.
Ko vērts apskatīt Māras ceļa posmā?
Iesākot ceļu Viļakas novada Žīguru pagastā, jāapmeklē Annas Āzes meža ekspozīcija, kur var uzzināt sīkāk par to, kā lāči ieklīst no Krievijas pierobežas arī Latvijā. Tālāk dodoties pa Viļakas novadu, jāiegriežas Upītē pie 1836 draugiem Slišānu ģimenes, kas uztur tradīcijas un spēj aizraut ar savām dziesmām un dejām arī apkārtējos.
Mērojot Māras ceļu Baltinavas novadā, noteikti jāiziet cauri Ontona i Annes tematiskajam parkam. Kārsavas novadā ir vērts ceļā aplūkot Malnavu ar tās Šmakovkys muzeju, Dzīļu maiznīcu un Malnavas muižu. „Pašā Kārsavas pilsētas sirdī iesaku apciemot Rancāna kungu, kurš savā brīvajā laikā gatavo latviskās koka zīmes. Viens auseklis piemiņai un visa sliktā atvairīšanai līdzi makā nāks tikai par labu,” iesaka Māras ceļa koordinatore Aija Bernāte.
Tālāk Māras ceļš ved caur Ciblas novadu, kur liela daļa kultūras dzīves norisinās tieši Līdumniekos. Tur, skaista ezera krastā, atrodas maza estrādīte, un vietējie šo vietiņu ir sakopuši saviem spēkiem.
Ja maršruta plānošana ļauj ietvert dažus liekus kilometrus un novirzīties no ceļa, tad noteikti jāapciemo Ludza ar tās sinagogu, amatnieku māju, brīvdabas muzeju, Latgales Kukņu, baznīcām un skaistajām pilsdrupām, kas lepni gozējas kalnā, kura pakājē mākoņi spoguļojas zilajos ezeros.
Ludzas novadā 1836 ceļš ved cauri īpaši viesmīlīgai vietai – Briģiem. „Tur atrodas māja, kura atver durvis ikvienam 1836 ceļotājam. Mājas saimnieka dēls sešpadsmitgadīgais Ainārs Taurēns ir pievienojies visos fonda pārgājienos, un nu jau ir apgājis apkārt visai Latvijai, vienlaikus apgūstot latviešu valodu, kas agrāk neritēja tik labi, kā gribētos,” stāsta Aija Bernāte.
Virzoties pa ceļu uz Zilupi, tieši uz novada robežas ir izveidota 1836 gājēju atpūtas pietura, skaisti izrotāta ar Imanta Ziedoņa citātiem, ko šogad paši gājēji arī iegravēja koka plāksnītēs. Ierodoties Zilupē, labākais palīgs būs tūrisma organizatore Ilga Ivanova, kas ar prieku un sirsnību ieteiks labākos apskates objektus un sniegs ceļotājiem citus vērtīgus padomus.
Dagdas novads gājējiem palika atmiņā ar Konstantīna Raudives dzimtās puses apmeklējumu. Krāslavas novada Indrā gaida 1836 ceļa stabiņš un skaistā Indricas koka baznīca. Krāslavā 1836 ceļotājus vienaldzīgus neatstās Grāfu Plāteru pils un krāšņā katoļu baznīca.
Pāri Daugavai 1836 ceļš ved uz Silenes pusi, cauri Daugavpils novadam un nonāk Demenē. Tur, Latvijas tālākajā dienvidu punktā, Māras ceļš noslēdzas un sākas Leišmalīte.
“Kūkovas upes līkumi savijas ar meža biezokņiem. Skan dzimtā tēva valoda. Arājs zemē sēklu sēj. Tepat jau kaimiņi Krievijā – pāri robežai lielajos plašumos. Bet mēs dziedam, dejojam un augam, augam, uzziedam un zaļojam. Mīļi sagaidām katru ciemiņu un lepojamies, ka godā turam savus vectēvus, kas brīvību mums dāvāja.
Kūkovas upis leikumi sasavejuos ar mežu bīzūknīm. Skan dzymtuo tāva volūda. Oruojs zemie sāklu siej. Tepat jov sābri Krīvejī – puori rūbežai lylejūs plašumūs. A mes dzīdam, doncojam i augam, uzzīdam i zaļojam. Meili sagaidom, kotru gostu i lapojamīs, ka gūdā turom sovus vactāvus, kas breivību myusīm duovova.”
Andris Slišāns “Laiks Ziedonim” laureāts